Jenotsuns ir svešzemju suga, kas Latvijā ieviesusies 20. gadsimtā no Austrumāzijas. Tas dod priekšroku mitrām vietām — ūdeņu krastiem, purviem un mitriem mežiem.
Jenotsuns ir visēdājs un aktīvs galvenokārt naktī. Aukstākajos ziemas periodos tas var ilgstoši snaust alā.
Jenotsuns — biežākie novērojumu apstākļi:
Balstīts uz biežāk sastopamajiem apstākļiem vēsturiskajos meža kameru novērojumos (absolūts skaits, ne aktivitātes likme).
Aktivitāte pa diennakts stundām
Novērojumu skaits pēc lokālā laika.
Sezonalitāte pa mēnešiem
Aktīvākais mēnesis izcelts dzeltenā krāsā.
Svešzemju (invazīva) suga Latvijā — Eiropā nokļuvusi no Austrumāzijas 20. gadsimtā.
Vienīgais suņu dzimtas pārstāvis, kas ziemā var iekrist ilgstošā, miegam līdzīgā snaudā.
Bieži dzīvo pāros, kas saglabājas vairākus gadus.
Tipisks visēdājs — barojas no vardēm, putnu olām, ogām un maitas.
Kad jenotsuņu aktivitāte ir vislielākā?
Huntgate meža kameru novērojumos jenotsuņu kadru visvairāk ir ap plkst. 23:00 (naktī). Stundu grafiks rāda, kā novērojumi sadalās pa diennakti.
Kurā mēnesī jenotsuņu novērojumu ir visvairāk?
Mēnesis ar visvairāk jenotsuņu novērojumiem ir marts. Sezonas grafiks rāda, kā novērojumu skaits mainās gada laikā.
Kādos laikapstākļos jenotsuņu novērojumu ir visvairāk?
Visvairāk jenotsuņu novērojumu reģistrēts pie temperatūras 0..10°C un gaisa spiediena 1010–1020 hPa. Tas ir absolūts novērojumu skaits, nevis aktivitātes likme.
Kā uzzināt, kad jenotsuņu aktivitāte būs lielāka manā apvidū?
Huntgate aktivitātes prognoze apvieno vēsturiskos meža kameru novērojumus ar tuvāko dienu laikapstākļu prognozi izvēlētajā vietā un parāda aktivitātes indeksu pa stundām un dienām.
Dati: Huntgate meža kameru novērojumi Latvijā, apkopoti valsts mērogā bez precīzām kameru atrašanās vietām. Sugas sašķiro lietotāji un MI; lietotāja šķirojums vienmēr ir noteicošais.